Ilgtspēja
Ilgtspējas glosārijs

Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu līdz mazāk nekā 2ºC, vēlams 1,5ºC, salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni. Lai sasniegtu šo ilgtermiņa mērķi, ir pakāpeniski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, līdz 2050. gadam panākot klimatneitrālu pasauli.

ANO 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmas pamatā ir 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas paredzēti globālas labklājības un miera veicināšanai, mazinot nabadzību un nevienlīdzību, uzlabojot veselības aprūpi un izglītību, stimulējot ekonomisko izaugsmi, vienlaikus risinot klimata pārmaiņas un nodrošinot okeānu un mežu saglabāšanu. 

Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcības plāns "Cilvēki, planēta un labklājība". Programma 2030. gadam tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības samitā 2015. gada 25. septembrī. Tās mērķis ir virzīt pasauli uz ilgtspējīgu un noturīgu ceļu, lai sasniegtu galīgo mērķi - atbrīvot cilvēci no nabadzības un atveseļot planētu.

Ar akumulatoru darbināms elektriskais transportlīdzeklis

Blokķēde ir digitāla datu virkne, kur ieraksti ir savienoti cits ar citu ar kriptogrāfiskām metodēm. Tā reģistrē vienu un to pašu datu kopumu katrā piegādes ķēdes darījumā. Kobalta gadījumā blokķēde uzglabā informāciju par tā izcelsmi, svaru, izmēriem un nodošanas ķēdi, kā arī pierādījumus par piegādes ķēdes dalībnieku atbilstību ESAO atbildīgas minerālu ieguves prasībām. Tas nodrošina, ka ierakstu informāciju nevar mainīt nepamanīti.

Cits ziņojuma nosaukums ir "Mūsu kopējā nākotne", ko 1987. gadā publicēja Pasaules Vides un attīstības komisija. Ziņojumā "ilgtspējīga attīstība" definēta kā "Attīstība, kas apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt savas vajadzības". Ziņojumā arī parādīta skaidra saikne starp nabadzības mazināšanu, dzimumu līdztiesību, labklājības pārdali un vides saglabāšanu.

Kopējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, ko tieši un netieši rada indivīds, pasākums, organizācija, pakalpojums, vieta vai produkts. Oglekļa pēdas nospiedums tiek mērīts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās (CO2e)gadā.

Nulles līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisijas. To var panākt, likvidējot SEG emisijas (piemēram, izmantojot oglekļa emisiju kompensāciju) vai pilnībā izslēdzot tās no produktu aprites cikla, tostarp to lietošanas fāzes un aprites cikla beigām.

Oglekļa dioksīda vai citu siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanas prakse, piemēram, stādot kokus, kas absorbē oglekļa dioksīdu. Kompensācijas mēra oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās (CO2e).

Aprites princips jeb aprites ekonomika ir koncepcija, kas paredz samazināt sabiedrības resursu patēriņu un no tā izrietošo ietekmi uz vidi, izmantojot vairākas aprites stratēģijas, piemēram, samazināšanu, atkārtotu izmantošanu, labošanu, jaunu pielietojumu un pārstrādi. 

Mēs uzskatām materiālus par aprites materiāliem, ja tie ir ražoti no atkritumiem, atjaunojamiem resursiem vai pārstrādāta materiāla, vai arī ja tie ir izstrādāti tā, lai būtu viegli salabojami, pārstrādājami vai atkārtoti izmantojami. 

Lai salīdzinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilstoši to globālās sasilšanas potenciālam, mēs pārvēršam citu gāzu daudzumus ekvivalentā (e) oglekļa dioksīda (CO2)daudzumā.

Tas ir novērtējums, kas ietver noteiktu produkta dzīves cikla daļu, sākot ar materiālu ieguvi un produkta ražošanas posmu, bet izslēdz lietošanas fāzi un dzīves cikla beigu posmus. 

Tas ir novērtējums, kas aplūko produkta ietekmi visā tā dzīves ciklā - no dabas resursu ieguves no zemes un apstrādes (šūpulis) līdz ražošanai, transportēšanai, produkta lietošanai, pārstrādei un noslēgumā - galīgajai utilizācijai (kaps).

Elektroenerģiju ražo no dažādiem primārajiem avotiem, piemēram, oglēm, naftas, gāzes, kodolenerģijas, hidroenerģijas, saules, vēja un biodegvielas. "Enerģijas mikss" raksturo, kā reģions izmanto dažādus enerģijas avotus, lai nodrošinātu sev nepieciešamo enerģiju. Tas ļauj aprēķināt un salīdzināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Dabiska degviela, piemēram, akmeņogles, nafta un gāze, veidojas no dzīvo organismu atliekām. Fosilā degviela tiek patērēta daudz ātrāk, nekā tā tiek papildināta. 

Gāzes, kas veicina globālo sasilšanu, piemēram, oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O), kā arī freoni/CFC. Siltumnīcefekta gāzu daudzumu bieži vien nosaka kā CO2e masas vienību, kur e ir ekvivalenta saīsinājums.

Kad Saules gaisma sasniedz Zemi, daļa tiek atstarota atpakaļ kosmosā, bet pārējā pārvēršas siltumā. Siltumnīcefekta gāzes absorbē un atstaro šo siltumu, neļaujot tam aizplūst kosmosā. Tas izraisa vienmērīgu un ilgstošu planētas sasilšanu.

Pretstats "zaļmaldināšanas" izpausmei. Šajā situācijā uzņēmums apzināti slēpj informāciju par savu ilgtspējas praksi, cerot izvairīties no rūpīgas pārbaudes un kritikas. Uzņēmumi nereti noklusē pozitīvas ilgtspējas iniciatīvas, jo baidās, ka tiks kritizēti par to, ka vēl nav sasnieguši pilnību. Tas nozīmē, ka patērētāji un pārējie ieinteresētie dalībnieki nesaņem pietiekamu informāciju, izglītojošu saturu un iedvesmu par faktisko ilgtspējas progresu.

Maldinošs mārketinga veids, kura mērķis ir pārliecināt cilvēkus, ka organizācijas produkti, mērķi un politika ir videi draudzīgāki nekā patiesībā.

Tas nozīmē nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi iespējām un resursiem visiem, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kuri varētu tikt atstumti vai marginalizēti - piemēram, mazākumgrupu pārstāvjiem un personām ar fiziskām vai garīgām funkcionālām traucējumiem.

Transportlīdzekļa dzinējs, ko darbina ar benzīnu vai dīzeļdegvielu.

Secīgi un savstarpēji saistīti produkta sistēmas posmi, sākot no izejvielu iegūšanas vai ražošanas no dabas resursiem līdz galīgajai utilizācijai.

Pētījums, kas veikts, lai noteiktu produkta ietekmi uz vidi. Tas sniedz skaidru sistēmu ietekmes mērīšanai un palīdz noteikt konkrētus soļus mērķa virzienā, piemēram, kā padarīt produktu videi draudzīgāku.

Nulles līmenis ir sasniegts, kad emisiju daudzums ir līdzsvarā ar no atmosfēras izvadīto emisiju daudzumu. Nulles līmenis var attiekties gan uz oglekļa dioksīdu, gan uz visām siltumnīcefekta gāzēm.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija sniedz detalizētus ieteikumus uzņēmumiem par to, kā ievērot cilvēktiesības, pieņemot lēmumus par iepirkumiem un materiāliem.

Parīzes nolīgums ir juridiski saistošs starptautisks līgums par klimata pārmaiņām, ko parakstījušas gandrīz visas planētas valstis (šī dokumenta sagatavošanas brīdī - 197 valstis).

Transportlīdzeklis, ko darbina gan benzīna vai dīzeļdzinējs, gan akumulators, kas ir jāpieslēdz, lai to uzlādētu.

Mūsu ambiciozā projekta nosaukums, kura mērķis ir radīt klimatneitrālu automobili, pilnībā novēršot siltumnīcefekta gāzu emisijas visā piegādes ķēdē un ražošanā.

Atjaunojamā enerģija ir noderīga enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, kuri dabiski atjaunojas cilvēka darbības laikā, tostarp oglekļa ziņā neitrāli avoti, piemēram, saules, vēja un ūdens enerģija. 

Materiāli, piemēram, kobalts, zelts, litijs, niķelis, vizla, tantals, alva, volframs, āda un plastmasa, kuru piegādes ķēdēs pastāv augsts cilvēktiesību pārkāpumu risks, piemēram, bērnu nodarbināšana, korupcija u. c., vai būtiskas ietekmes uz vidi risks, piemēram, ekosistēmu traucējumi, siltumnīcefekta gāzu emisijas u. c.

Publiski atklāt mūsu politiku, procedūras, mērķus, saistības, panākumus, neveiksmes un reālo ietekmi uz darbiniekiem, kopienām un vidi. Pārredzamība jāuzskata par līdzekli pārmaiņām, nevis pašmērķi.